Te nu es dzīvoju. Mazliet ieskatam, kas man apkārt. Šodiena 20/04/2012
Pienenes ir visur…..
Gājēju ielas sākums…
Pēc lietus….
Uz akmeņiem aug ne tikai sūnas…
Ir arī palmas…
….un vēl dažādi koki, kuru nosaukumus nezinu
īpaši man patīk šis koks…Aug tieši pretim mājas logiem!
…ziedi tuvplānā
Šo dimensions komplektiņu man uzdāvināja Olga Ziemassvētkos, nu un ja jau uzdāvināts ir, tad jāšuj vien nost!
Trīs vakaru darbs. 🙂
Atradās arī uzreiz pielietojums- mūsu eglītei netika iegādāta Zvaigzne/jeb galotne. Un kāpēc gan lācis nevarētu uzkāpt eglē? 😀
Izšūt bija tas vieglākais darbs, kā salikt kopā, lai ir kā bildē- nu to es uz čuju, jo pamācībā bija tikai parādīts, kā piešūt ( un kur) zvaniņus 😀
Lai Jums visiem gaiši, mierīgi un skaisti Ziemassvētki!
Merry Christmas!
Tadadāaaaaaam!
Tā diena ir klāt! Vakar vakarā pieliku savu vecāko dēlu pie loterijas taisīšanas ( griešanas un līmēšanas), par cik viņš man neitrāla persona 😀 Tā nu salika sagrieztās kartiņās numuriņus , kas ir tieši 19. vienāds ar komentāru skaitu un to rindas kārtību.
Agri no rīta veicām izlozi. Es fotografēju, dēls izvilka kartiņu.
(Galds bildēs izskatās šausmīgs, bet dzīvē ļoti smuks, kā jau antikvariātam pienākas) 😀
Pirmajā attēlā- sagrieztās kartiņas ar numuriņu iekšā ar kreiso pusi uz augšu. Pie tā tikt var tikai kartiņu pārplēšot.
Laimīgais kastītes, auskaru un pārsteiguma balvas īpašnieks ir komentētājs nr2, Olga no Olgasrokdarbi!
Gifts owner is a columnist for No 2, Olga
Sirsnīgi sveicu!
Pienenes. Manuprāt pirmais vēstnesis tam, ka tuvojas vasara. Pagājušogad pagaršoju tādu lietu kā pieneņu medus, un šogad jau vārīju pati. Protams, tas nav bišu vākts nektārs, bet drīzāk sīrups, taču krāsa, konsistence un aromāts atgādina medu.
15 min. laikā savācu prāvu bļodu pieneņu galvu. Es viņas neskaloju, jo tika vāktas diezgan tālā no ceļa pļavā. Vārot smaržoja visa māja.
Un lūk- medus gatavs. Kopā sanāca 5. puslitra burciņas. Bet jūtu, ka ar to būs par maz, un par cik pienenes vēl zied- jādodas atkal pļavā…
Aizņēmos fotoaparātu no draudzenes, lai parādītu, ka tā jau nav, ka neko nedaru.
Pēdējā laikā esam iecienījuši keksiņus. Par cik man nav tās speciālās formas, visu laiku cepu vienkārši papīrīšos, taču nepatika tas, ka tas keksiņš papīra formā izplūst un nav tāds smuks, formu saturošs. Un lūk, eksperimanta rezultātā nonācu pie šāda ”izgudrojuma”
Ar glāzes palīdzību izveidoju no folija tādus kā trauciņus un liku iekšā papīra formiņas. Izdevās kolosāli. Nav vēl īsti līdz pilnībai, bet vismaz papīrs nezaudē formu.
Keksiņi izdevās tik mīksti un sulīgi, ka kusa mutē.
P.S. Fotogrāfijas neizdevās īsti kā vajag, jo nemāku ar svešu aparātu apieties 😀
Jau sen kāroju visu savu bižutēriju kaut kā kompakti salikt, jo mūžigi kāds auskars pamanās aizklīst neceļos, un tieši tad, kad vēlos tos uzlikt. 😀
Idejas atradu dažnedažādas, un vienai no tām visi pieejamie materiāli man jau bija mājās : apaļš koka rāmis un padomjlaikos ražota kanva. Izvēlējos pelēko krāsu un kanvu ar lielākiem caurumiņiem. Tas tāpēc, ka auskaru ”kājiņas” tomēr mēdz krāsot un lielākos caurumos vieglāk ieliekami.
Nē, par kulinārijas blogu mana lapa nepārtaps 😀 bet šad un tad palielīties gribas. It sevišķi ja kaut kas izdevies. Un bez piepūles.
Tā nu šoreiz stāsts par siera cepumiem. Tiem bija jābūt cepumiem… taču ņemot vērā to, ka man cepešnieks nu tāds so/so, es izštukoju, ka varētu izvilkt no plaukta veco padomjlaika vafeļpannu un pamēģināt uzcept vafeles. Domāts- darīts un pēc neilga laiciņa virtuvē jau smaržoja pirmās vafelītes.
Cepumu recepte:
200gr milti, 200gr Krievijas siers, 200gr sviests, 1 ola, šķipsniņa sāls.
Labu apetīti!
Jau otro gadu piedalos izšūto darbiņu konkursā ”Zelta Adata”.
Šajā konkursā jāiesūta savi labākie, noformētie , izšūtie darbi un tad jau ik viens var balsot par sev tīkamākajiem.
Pērn nominācijas ieguva izšūtā dvieļa maliņa, rotaslietu lādīte,un biskornītis
Šogad iesūtīju tikai 3 darbiņus (pavisam krustiņiem neražīgs gads man bijis), un divi no tiem tika pie nominācijām. Paldies meitenēm, kas novērtēja un balsoja…
Trešā vieta nominācijā ”Kastīte/lādīte”, tika šai manai mazajai kumodei
Un otro vietu nominācijā ”Brīnišķīgā bērnišķība” ieguvu ar šo darbiņu
Paldies par novērtēšanu!
Un vēl.. man uzticēja pagatavot nelielus, saldus prezentiņus nominantiem, tad nu vaiga sviedros visas šīs pēdējās dienas rāvos lipinot un līmējot šādas gardas balvas.
Es pēdējā laikā palasu ko citas jautājumu saņēmējas raksta, ar prieku, ka man jau šādās atklāsmēs jāiegrimst noteikti nebūs. Un še tev- saņēmu stafeti no Sandras.
Nu tad arī ātri atbildēšu, jo man netīk ilgi ilgi domāt pie jautājumiem:
1. Kas ir pirmā lieta, ko Tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Nez cik ir pulkstens?
2. Pirmā lieta, ko Tu pamani pretējā dzimumā?
Acis.
3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
Nezinu vai es gribētu uz neapdzīvotu salu vispār…. Bet ja piespiestu ar varu braukt- savus izšūšanas libertiņus 🙂
4. Kas ir pēdējais, ko Tu apēdi?
Vistas filejas kotletes ar burkānu salātiem 🙂
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru Tu runāji pa telefonu?
Mamma…
6. Pēdējā filma, ko Tu noskatījies?
Tikko! ” Matrix. Revolūcija” 😀 pa TV
7. Pēdējā grāmata, ko lasīji?
Pašlaik studēju- Pareiza uztura rokasgrāmatu 🙂
Jautājumus tālāk nododu Inesei (eniinei). Kam gan vēl citam, ja ne viņai. 🙂
My Creative Atelier 
