Tamborēta vadoties no internetā atrastas bildītes.
Lūk, ar ko es biju šo laiku aizņemta. Pasūtījuma darbiņš kādam bērniņam uz dzimšanas dienu.
Pirms Ziemassvētkiem saņēmu no Sandras papildinājumu jau esošajai PRR dāvaniņai (priekšautam un cimdam) vēl vienu cimdu! Tagad man ir pārītis 😀
Un par šo jauko dāvanu arī es nolēmu pateikties. Tā vienkārši. Par to ka atcerējās kaut kad, kaut ko pateiktu, ko savukārt atcerējos es. Putra sanāca, bet nu savējie sapratīs 🙂
Uztamborēju viņai mīļdzīvnieciņu. Pandu. Žēl, ka tas nerotē ap savu asi un nav kustībā, bet ceru, ka Sandra to izkustinās 😀
Lai jums abām ilga un saskanīga kopābūšana
Šodien pabeidzu dāvanu Raineram. Par cik viņam ļoti patīk multenīte par auniņu Šonu, tad ķēros pie darba un uztamborēju dēlam šo dzīvnieciņu. Dāvināšu gan tikai uz Ziemassvētkiem, bet par cik viņš blogu nelasa, varu atrādīt, kas man sanāca 😀
Te rakursā no sāniem:
Un te jau mēģina tikt ārā no juniora gultas 😀
Un te jau izrāpies , sēd uz gultiņas malas 😀
Vēl noteikti nobildēšu ar pašu saņēmēju.
Tamborēšanas instrukcija par brīvu ir atrodama šeit.
Par cik sparīgi notiek arī pārvākšanās uz jaunu dzīvokli, nevar aizmirst arī par interjera lietiņām. Jau labu laiku atpakaļ dažādos tamborēšanas forumos manīju skaistas, aptamborētas burciņas, kuras pēc tam izmanto kā svečturus. Realizēju šo ideju arī es. Un vēl papildus notamborēju ”mētelīti” apelsīnam, kurā saspraustas krustnagliņas. Tas tāds sava veida gaisa atsvaidzinātājs. Tagad istabā smaržo pēc karsta ziemas padzēriena… mmmmmm
Vakarā iededzām svecīti, es skatījos uz improvizēto svečturi un domās jau plānoju kādās krāsās man vēl tos vajadzētu 🙂
Ciemojoties pie draudzenes, līdzi paņēmu arī šādu tādu tambordarbiņu, lai īsti nav jāsēd rokas klēpī salikušai, un vienā brīdī izdomāju iepriecināt draudzenes meitu. Paņēmu viņas veco matu stīpiņu…
… un uztamborēju tai jaunu ” kleitiņu”. Bērnam ļoti, ļoti patika. Tā kā- ne vienmēr vecas lietas jāmet ārā 🙂
Pāris mēnešus atpakaļ iedomājos, ka šāda stila cepure man pat varētu piestāvēt ( neesmu cepuru fans), bet kaut kā rokas bija par īsām, atliku to ideju plauktiņā līdz labākai reizei. Tā reize pienāca. 6h darba un cepure ar visu puČi gatava 😀
Gribēju jau vispār melnu, bet krājumos atradās kafijkrāsas mohēra+akrils, un vēl par cik pirmā cepure ko jebkad esmu tamborējusi, nolēmu dzijai speciāli pakaļ nelēkt- un ja nu nekas nesanāks.
Un krāsu salikums — brūns un rozā– arī kaut kā pēdējā laikā šķiet pat ļoti pievilcīgs…
Kā ir? Varu iet ielās? 😀
Un Te mana puČe tuvplānā. Uztaisīta kā brošiņa, ja nav iedvesmas uz rozā, tad var noņemt un piespraust kur citur 🙂
Un kā tamborēju to visu- var man nejautāt, jo viss tika darīts bez pamācībām un shēmām- uz sajūtām. 🙂
Ar to mana pūču epopeja nav beigusies 🙂 Lielajai pūcei pievienojušās divas mazākas, kā sakās- pirmais metiens, tikai šoreiz palīgā nāca tamboradata.
Ir doma šos putneļus sarūpēt kā Ziemassvētku dāvaniņas tuvākajiem, tāpēc… turpinājums sekos.
Nu jau ir neliels bariņš, vēl viens pārītis pievienojās pirmajām…
Kaut kā iepriekš neiedomājos, ka varētu atrādīt arī tamborējumus, tad nu hronoloģiskā secībā izlikšu trīs pēdējos veikumus.
1.Dāvana dzimšansdienā Inesei. Es tikai aptamborēju bumbiņas, to visu kopā salika pērļotājs ar stāžu 🙂
2. Vasarīga cepurīte Evas meitai Agnesei. Sanāca nedaudz par lielu, jo tamborējot nebija uz kā pielaikot, kā arī galvas apkārtmērs palika nezināms 😀 Klāt vēl ir piešūtas pērlītes, bet tās bildē gandrīz nav redzamas.
3.Nu un par cik rudens ir klāt, siltumu gribās – dažu stundu darbs un var iet ielās 🙂 Silta, jo silta apliekamā šallīte un bezpirkstainīši ir gatavi. Cimdiņiem pieliku klāt zaļu mohēras pavedienu, tāpēc tonis atšķiras.