Vakar saskatījos neta plašumos dažnedažādas pūces un sapratu, ka man arī vajag! Vispār viņas mani ļoti fascinē un pievelk. Tieši pašu taisītās un šūtās. Dažāda lieluma pūces un pūčulēni, kā spilveni, kā rotaļlietas, gan arī kā aplikācijas. Par cik šujamais laiks man ir tad, kad bērni saldi dus, līdz ar to pie datora netieku (tas ir bērnistabā), izdrukāt arī neko nevaru- nācās atsvaidzināt atmiņu un ”uz aci” šūt savu pirmo putnu!
Izrevidēju dažādu lupatu kasti, un atzinu par labu esam 2.rozā!!!!! samta pidžamiņas, kas manam dēlam palikušas jau sen kā par mazu. Izgriezu putna ķermenīti (arī uz aci, uzzīmēju kontūras ar marķieri) un ķēros pie šūšanas. Acis, spārni, knābis un ķepas- no krāsainā filca. Jāatzīstas, ka spārniņus arī izgriezu no tām pašām pidžamiņām, bet… sašuvu, piepildīju putnu- un konstatēju ka tos aizmirsu iešūt 😀 😀 Labi, kam tad negadās un vēl 1 naktī- izlīdzējos ar improvizāciju.

Tāda nu izskatās mūsu pirmā pūču meitene. Vispār tagad jau man ir saprašana kā to darīt labāk, pareizāk un savādāk – tāpēc noteikti bariņā pievienosies vēl arī citi pūču ģimenes locekļi.

Pūci var izmantot kā spilventiņu,iznāca diezgan branga 😀
Bērni sajūsmā. Rainers jau sataisījās nest uz b/d ar komentāru- ”Audzīte teiks – ah! ” 🙂 Ierādīja, kā viņa lido, kā ķer peles un kā ūjina.

Pašlaik pūci privatizējis Kristers, knapi pamodies jau laida riņķa danci ar jauno draudzeni 🙂

Kas var būt labāks par bērna sajūsmu! Ar steigu jāšuj otra, lai brāļiem viena nav jādala 🙂